Tirdziņam!

Nakts pirms Martiņdienas tirdziņa, ik gadu mūsmājās ir negulēta. Neesmu no tām apzinīgām mammām, kura visu izdara laicīgi. Šis ''visu darīt pēdējā brīdī'' niķis man ir no studiju laikiem un es pati nevaru to ciest!
Šoreiz, precītes bija jāsarūpē diviem skolniekiem - māsai Annai un brālim Akselam. Bērni palīdzēja arī, bet kā jau mūsdienu bērniem, viss piņķerīgs un laikietilpīgs, ātri apnika. Vīram rokdarbi ne īpaši patīk, bet krīzes situācija viņš ir gatavs līdzēt :-) Devu viņam stiepli un liku no tās veidot balerīnas. Pēc tam, ar PVA līmi un baltām papīra salvetēm aplīmēju tās un apģērbu.

Bez balerīnām, sataisījām dabīgas eglīšu mantiņas no čiekuriem. Bērni teica, ka vispieprasītākās gan bija tamborētās sniegpārslas un palūdza nākošgad tās satamborēt vairāk :-)

6, 3 un 2

Šogad mums ir trīs novembērni - Akvelīnai 6, Jasmīnai 3 un audžumeitai (kuras vārdu apzināti neminu) 2!
Komplekso ballīti vadīja jautrā princese. Sapucēti bērni un pieaugušie spēlējās, ēda un dejoja no sirds.

Paldies ''Libavai'' arī par gardu torti un burvīgu pasākuma atmosfēru.
Jubilārēm novēlu veselību un izbaudīt bērnību pēc iespējas ilgāk!, jo atgriezties bērnībā iespēju nav.
Uzreiz pēc Dzimšanas dienas, manai audžumeitiņai ir sācies jauns dzīves posms. Maza sēkliņa ir iestādīta stabilā un skaistā vidē. Audzinājot šo meiteni gandrīz gadu, es pārliecinājos, ka vissvarīgākais bērnam ir Ģimene. Vēl, es pavisam citā plāksnē sapratu, cik ļoooti es mīlu savus bioloģiskus bērnus un, ka laiks, kad varu būt ar viņiem un dot viņiem, patiesībā ir īss. ĻOTI negribu to palaist garām.Vērtīgākais, ko varam dot saviem bērniem ir LAIKS.